Sākums > smalkās kaites > Kantains apdzīvota betona kvartāls. Kā no slikta sapņa

Kantains apdzīvota betona kvartāls. Kā no slikta sapņa

aprīlis 12, 2008 Komentēt Go to comments

Lidmašīnas lido zemu. „Būs viesi,” viņa saka.

Viņas portrets vienmēr ir klusā daba.

„Kas tā par māju? Tur…”

„Bezkrāsainā?”

Dehidrētā un skoliozes sašķiebtā. Ar 94.gada gurķīšiem pagrabā. Ar ļoti gudrām grāmatām pagalvī. Un cilvēkiem vienādos pelēkos palagos. Guļ.

„Parasta māja bez astes…un vispār, man vienmēr ir licies, ka tā ir izdomāta.”

Citkārt viņa saka: „Tā nav taisnība, ka putni vakaros aizmieg. Viņi aizlido mazliet uz rietumiem – līdzi saulei”.

Tomēr, kāda laime.

„Ar ko lai aizbāž tās šķirbas?”

„Starp vārdiem?”

„Starp vārdiem ir sīkums. Starp Vienu un citu Vienu nopietnu notikumu. Kā lai aizbāž, piemēram, dzīvi?”

Viņas nāsis labi prot atrast pavasari starp simtiem smaržu un smaku, kad pats ap savu asi vējo vējš un it nekas nav nokavēts, bet tikko sākas. Tepat jau jābūt…apsolīts. Ceriņi un gaiša diena loga rāmī. Silta, salda tēja. Šeit Dievs mūs nepazaudētu. Nekad. Starp putekļiem un krāmiem. Viss ir tīrs. 13.mēnesis.

Ja vien varētu dezertēt, pa nakti aizmukt uz mājām, izdzert pus litru silta piena un aizmigt ar neizslēgtu gaismu. Bet, redzi, man apstākļu sakritība, man kritiskais cinisms, pareizās līknes nepareizajās vietās…dedlains.

Zem asfalta. Smird pēc sapelējušām magonēm, kāda neveiksmīga zvaigzne ieķērusies košumkrūmu saknēm…raustās…gluži kā kabatas lukturītis, kam tūlīt – tūlīt nosprāgs baterija. Neviens neizrāda jel kādas nāves pazīmes. Bet ož. Nenormāli salkani ož. Garām un pāri gājēju soļi atbalsojas vēderā. Izklausās pēc sirds. Nožēlojami. Ja man arī būtu sirds…nē, kaut vai divas – katrā rokā pa sirdij, es…izoperētu no tām sirdsapziņu un to stulbo tikšķošo mehānismu piedevām.

Es esmu tur, kur NAV.

Es esmu pirmatnējais sniegs,

Kas pazaudēts pašā lejā,

Dziļumā, zem kilovatiem gaismas.

Ūdens.

Es esmu TAS.

Neviens, nekas un laiks,

Kas kļuvis akls,

Mehānisks,

Balts.

Kad kāds pieskaras manai ādai, tā kļūst cieta, sadrūp un nobirst: когда-нибудь … станешь маразматичнымнаучишьсяопять начнут сниться сны...старую-старую песню...«Белый кролик»еще будет существовать..Surrealistic pillow
...никогдародителейоблупленной краской...снег...дороги...название городане помнишьдомойбосиком... слова«подарил»запахденьзакончился много лет назад.
Ты обернешься – и увидишь поезд…

Advertisements
Kategorijassmalkās kaites Birkas:
  1. augusts 1, 2019 plkst. 2:03 pēcpusdienā

    Neviens, nekas un laiks ….

  2. augusts 2, 2019 plkst. 1:45 pēcpusdienā

    Proti atrast īstos vārdus!

  1. No trackbacks yet.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: