Sākums > smalkās kaites > par naidu un riebumu

par naidu un riebumu

janvāris 20, 2008 Komentēt Go to comments

kaut kas par Tevi un Mani ir tajās rīta debesīs – pa nakti izsalušās un pārapdzīvotās. nē, mēs tur neatbalsojamies, neaspoguļojamies, nerakājamies un nekarājamies. es esmu pateicīga, tu esi pacietīgs.

Skatos uz tevi un bail. Tā varētu būt, ka taisnība nebija man. Man – vienīgi patiesība, ko operēt. Asinīm nesāp, asinis pieplok pie sienas un smaida. Kā piepildījums – saplūst ar eļļas krāsu un apkopējai būs darbs visam mūžam. Re, kā – saki man vēlreiz, lūdzu, atkal to pašu – topošo vājprātu uzzīmē naktī ne pa ceļam atrastā virtuvē. Manu, tavu, savu. Nekad ne mūsu. Es protu klusi klausīties un uzkrītoši ilgi pētīt savus pirkstus. Īpaši kauliņus zem ādas, lupinot vienu slāni pēc otra nost. Asinīm nesāp, nesāp, nesāp. Liķieris mazās, jocīgās glāzītēs, gāze mazās, siltās liesmiņās, tavi smaidi un žesti man paslepus veltītos nicīgos skatienos. Pa kreisi, pa kreisi, pa kreisi. Es skatos taisni uz pirkstiem, virpinot laiku starp lūpām.
Visi tie zelta vīrieši, kuriem tu pieskaries, kļūst par mēsliem, visi tie mēsli – par naudu. Čaukstošo papīriņu kaudzīte tavā sen nevēdinātajā kājstarpē.

„Traģēdija,” teica kaza un pēc atkāpes iedziedājās.

Atkāpe.

Tā radās vēl viens mauku žanrs.

Dzīve uz Marsa. Marss un Eņģelis. Tā būtu lieliska rokasgrāmata, kuru neviens nelasītu, bet visi iekārotu. Sasodītais komunisms, sasodīties sarkanie datumi. Oficiālā svētdienas asinsizliešana par godu Tēvam, Dēlam un Sv.Garam, kas pīles izskatā apciemo katru jau nolemto. Tikai ne mani, tikai ne tagad. Bet sienas vibrē bez skaņas un tapešu gabali šūpojas, jo es vēl elpoju. Šit heppenz.

Kas ir Velga Krile, es jautāju Googlei, un Google atbildēja: „Sievišķais subjekts”. Es nokaunējos un iedzēru vēl. Uzkodu svešu atkarību no ne sevišķi objektīva vērtējuma. Smagā, margarīnam līdzīgā slānī sagūla sviests uz word dokumenta. Ko lai saka…se la vi.

Daži apgaismoti, citi ne. Elektrifikācija un vispasaules nahrenizācija. Apgaismoti ir tie otrie. Un garā vājiem pieder debesu valstība. Savādi, bet tu vari iet. Ne tikai staigāt. Es smaidīšu, jo esmu…nē, atkarīga. Mazohistiski piesaistīta tavam maršrutam. Un savām nosliecēm, protams.

„Mirdza Ķempe, neizliecies,” es saku. Bet viņa tēlo varavīksni no Raiņa līdz Gaišajai Nākotnei. Sīrija un citas Dienvidāfrikas nobāl viņas dzejas rūpnīcu priekšā. Ak, tu vēl to nezini?! Ak, Tev nav laika par to uztrauktie. Tev ar tavu ādas jaku, tev ar tavu novecojošo, trekno, problemātisko ādu nav laika domāt. Principā. Un ko Tu vispār vari pateikt par PRINCIPU? Nē, šitā tā lieta neies. Es esmu vāja un nabaga Dieva priekšā. BET tu jau sen esi suņa nagla Dievam pakaļā. Un trīs eņģeļi ar nepieciešamo aprīkojumu gaida to gandrīz nemanāmo mājienu – iznīcināt. Un slapja vieta nepaliks. Tie ir svēto [pie]rakstu vārdi. Slava visiem pēc kārtas!

Es gaidu vēju. Es pagūšu, noķeršu, aukstām plaukstām savākšu pilnas kabatas un elpošu līdz reibumam. Līdz nelabumam, līdz Sartram, līdz grāmatu dedzināšanai uz sārta.

Viņš nāks man pretī pa sliktu apgaismotu ielu. Viņš būs noskumis un āfterā. Es teikšu: „Sveicināta, Marija!” Un žēlastības nebūs…ak, jel. Cik ļoti var iemīlēties savā neesošajā astē!? Pieglaudies asfaltam, paklausies, cik melodiski tas atbalso soļus no punkta A līdz pat cinkam. Smiekli un asaras, asinīm nesāp. Viņam, protams, būs šis tas mūsu kopējās nestandarta situācijas risināšanai. Es aizmirsīšu par atskaites punktu un būtni, kas izvelk man nervus pa vienam tikai ar savu esību. Es nebūšu ļauna un ciniska. Es protu klusi klausīties un ilgi skatīties uz Viņa pirkstu kauliņiem zem ādas, kas nekad nenolobās. Gāze deg ar zilu liesmu. Klusi, klusi eļļas krāsa skumst pēc asinīm.

– Он целовал вас, кажется?
– Боюсь, что это так!
– Но как же вы позволили?
– Ах, он такой чудак! Он думал, что уснула И все во сне стерплю, Иль думал, что я думала, Что думал он: я сплю!

Advertisements
Kategorijassmalkās kaites
  1. augusts 1, 2019 plkst. 12:53 pēcpusdienā

    Autors?

  1. No trackbacks yet.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: